Vēsture 20.11.2026 22:00:33 1977. gadā nāca klajā britu publicistes Džilianas Bekeres grāmata "Hitlera bērni: Bādera–Meinhofas teroristu bandas stāsts".
Is this you? As a journalist, you can create a free Muck Rack account to customize your profile, list your contact preferences, and upload a portfolio of your best work.
Claim your profile
Articles by Viesturs Radovics
Līvānu mērs: Nedrīkstam dzīvot tā, it kā Latgale jau būtu kara zona
Foto: Viesturs Radovics/DELFI Kā ir būt novada domes priekšsēdētājam Latgalē laikā, kad pavisam netālu plosās karš? Dāvids Rubens (Jaunā konservatīvā partija) Līvānu novada domi vada kopš pērnās vasaras. Viņš uzskata, ka sabiedrības noturība šajā trauksmainajā laikā nav tikai bunkuri un 72 stundu somas. Tikpat svarīgi ir panākt, lai cilvēki nebaidītos dzīvot savā novadā un nevēlētos to pamest.
Kalve: Lai pretotos Krievijas iebrukumam, jānocietina Latvijas pilsētas
Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā ilgst jau gandrīz piecus gadus, un šajā laikā karadarbība ir būtiski mainījusies. Taču vai Latvija ir gatava karam, kāds tas ir šodien, nevis pirms vairākiem gadiem? Zemnieku saimniecības "Kalves" īpašnieks un Ukrainā karojošais latviešu brīvprātīgais Gundars Kalve par Latvijas aizsardzības spējām izsakās visai skarbi.
Kalve: Krievijas armijai esmu augstākās prioritātes mērķis
Foto: Viesturs Radovics/DELFI Naktī uz 11. septembrī Latvijas austrumu daļas iedzīvotāji atkal saņēma brīdinājumus par drona briesmām. Šāda ziņa atnāca arī Gundaram Kalvem Jēkabpils pusē. Tas gan bija tikai dzeltenais brīdinājums, un viņš nekur negāja slēpties. Un, pat ja draudi būtu nopietnāki, Gundars tāpat nemeklētu patvērumu. Arī frontē Ukrainā viņš pie katras vēsts par apdraudējumu vairs nemeklē aizsegu, bet kaujas uzdevumos ir devies bez bruņuvestes un ķiveres.
Foto: Kā skanēja karš. Lestenē atklāts latviešu leģionāriem veltīts muzejs
Vēsture 11.11.2026 09:40:09 Foto: Viesturs Radovics/DELFI Padomju laikā zibens izraisītā ugunsgrēkā nodegušajā Lestenes kroga ēkā pēc daļējas atjaunošanas vēl ilgus gadus bija ierīkota kūts, bet otrdien te atklāta latviešu karavīru likteņiem un Otrā pasaules kara notikumu piemiņai veltīta ekspozīcija "Likteņu strops".
Vienkāršo cilvēku vārdnīca. Iznācis pētījums par 426 starpkaru Latvijas policijas ierēdņiem
Vēsture 06.11.2026 22:00:28 Foto: Latvijas policijas vadošo darbinieku grupa. No kreisās: 1. Rīgas prefekts Teodors Grīnvalds, 2. Politiskās pārvaldes priekšnieks Valdemārs Ozoliņš, 3. Kriminālās policijas pārvaldes priekšnieks Gustavs Tīfentāls. 1927. gada maijs. Latvijas Nacionālais arhīvs Vēsturnieki līdz šim biogrāfiskās vārdnīcas lielākoties veltījuši ievērojamiem Latvijas valstsvīriem, diplomātiem, virsniekiem un citiem sabiedrībā pazīstamiem cilvēkiem.
Vienu notriec žigulis, citi ēd sēnes ar makaroniem. Kā padomju laikos Vidzemē ceļoja ar velosipēdiem
Vēsture 04.11.2026 07:30:24 Foto: No personīgā arhīva 533 kilometri pa Vidzemes kalniem un lejām, nakšņošana teltīs, pusdienas kolhozu ēdnīcās un pat cīņa par biedra dzīvību. Tā 1982. gada vasarā izvērtās astoņu entuziastu ceļojums ar velosipēdiem, par kuru saglabājusies pārsteidzoši detalizēta atskaite ar sarakstiem, tabulām un fotogrāfijām.
Slavenākās raganu prāvas Latvijā: kāpēc sadedzināja Katrīnu un ko nodarīja Garā Anna ar Piģīti
Pirms vairāk nekā 400 gadiem Latvijas teritorijā notikušās raganu prāvas nav tikai drūmi romantiskas leģendas un stāstiņi, kas nonākuši arī mūsdienu popkultūrā. Tā bija nežēlīga realitāte, kurā cīņa pret māņticību, senajām tautas tradīcijām un pagāniskajiem ticējumiem savijās ar reliģisku fanātismu, bailēm no neizskaidrojamā un cilvēku savstarpējo rēķinu kārtošanu.
Elitāru zinātnieku kopums vai pensionāru smilškaste – ko darīt ar Latvijas Zinātņu akadēmiju?
Foto: Kārlis Dambrāns/DELFI Notikumi ar indieti Divju Višvanatu un viņas Latvijas pilsonību ir aktualizējuši jautājumu, kas īsti ir Latvijas Zinātņu akadēmija (LZA), ar ko tā nodarbojas un kāds ir tās pienesums Latvijas zinātnei. Iestāde, kas ir radusies bargākajos Staļina totalitārisma laikos un tika veidota kā padomju Latvijas plānveida zinātnes centrs, pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas ir mainījusies kūtri.
Tests: Cik labi tu atceries grāmatu “Mazā raganiņa”?
Foto: Kārlis Dambrāns/DELFI 20. oktobrī apritēja 103 gadi, kopš dzimis vācu rakstnieks Otfrīds Preislers. Viens no viņa slavenākajiem darbiem ir bērnu stāsts “Mazā raganiņa”, kas ir piedzīvojis vairākus izdevumus arī Latvijā. Šajā testā pārbaudīsim tavu atmiņu, cik labi tu atceries stāsta notikumus. Patika tests?
Vācijā ugunsgrēks izpostījis Hitlera "Ērgļa ligzdu"
Vācijas dienvidos, Bavārijas Alpos, izcēlies plašs ugunsgrēks vēsturiskajā Kēlšteina namā ("Kehlsteinhaus"), kas pazīstams arī kā nacistiskās Vācijas diktatora Ādolfa Hitlera Alpu rezidence "Ērgļa ligzda". Saistībā ar notikušo policija aizturējusi kādu vīrieti, vēsta aģentūra "Reuters". Ugunsgrēks ēkā, kas atrodas kalnos netālu no Berhtesgādenes, izcēlās piektdien, 23. oktobrī. Liesmu dzēšanā iesaistīti aptuveni 200 ugunsdzēsēju un citu operatīvo dienestu darbinieku.
Kas vieno Kārli Ulmani, alu un alpīnistus?
Vēsture 23.10.2026 22:00:26 Foto: Viesturs Radovics/DELFI Atbilde uz virsrakstā uzdoto jautājumu ir pavisam vienkārša – tas ir tornis un mākslīgās pilsdrupas, kas kopš 19. gadsimta beigām paceļas pār kāpu Sarkandaugavā. Tapušas kā alusdarītavas "Waldschlösschen" īpašnieka romantiska iecere, tās vēlāk piedzīvojušas ne vienu vien pārsteidzošu pavērsienu. Starpkaru periodā pilsdrupu tornī atradās Valsts prezidenta Kārļa Ulmaņa darba kabinets, bet pēc kara to bija iecienījuši alpīnisti.
Kāpēc Latvijas viduslaiku vēsturi uzrakstīja igauņi? Saruna ar vēsturnieku Anti Selartu
Vēsture 20.10.2026 22:00:25 Foto: Arhīva attēls/ Delfi MI korekcija "Igauņu vēsturniekiem vajadzēja 30 gadus, lai uzrakstītu Latvijas vēsturi. Tas ir krietni par lēnu." Ar šādu ironisku secinājumu piektdien vēsturnieks Gustavs Strenga Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā sāka tikko iznākušās grāmatas "Livonijas vēsture" atvēršanas pasākumu. Apjomīgo pētījumu ir sarakstījuši vairāki igauņi vēsturnieki, bet viens no grāmatas sastādītājiem ir Tartu Universitātes profesors Anti Selarts.
Īlē, rokot ūdensvadu, atrod desmit latviešu leģionāru mirstīgās atliekas
Dobeles novada Īles pagastā pagājušajā piektdienā, 9. oktobrī, ekshumēja desmit Latviešu leģiona karavīru mirstīgās atliekas. Vietā, kur masu kaps atrasts, cīņas risinājās 1944. gada augustā, kad vācu armijas un leģiona vienības centās apturēt Sarkano armiju, kas no Lietuvas puses lauzās virzienā uz Rīgas jūras līci. Apbedījums uziets nejauši, rokot tranšeju ūdensvadam.
109 gadu vecumā miris viens no pēdējiem nacistu pretstāvjiem Polijā
Polijā pagājušajā nedēļā 109 gadu vecumā miris Tadeušs Lutaks, kurš bija valstī vecākais vīrietis un vecākais dzīvais Polijas armijas veterāns. Lutaks bija viens no pēdējiem poļu karavīriem, kas 1939. gada septembrī piedalījās aizstāvēšanās kaujās, kad Polijā iebruka nacistiskās Vācijas armija. Vēlāk, vācu okupācijas laikā, Lutaks iesaistījās bruņotajā pretošanās kustībā. Tadeušs Vladislavs Lutaks piedzima 1917. gada 29.
"Mozus" un "Ārons" šauj pa vāciešiem. Viena virsnieka lēmums, kas izglāba Norvēģijas karali un zeltu
Viena cilvēka "nepalikšana savā vietā", izlēmīga rīcība un iniciatīva 1940. gada 9. aprīlī nacistiskās Vācijas iebrukuma laikā palīdzēja izglābt Norvēģijas karalisko ģimeni, valdību un valsts zelta krājumus. Pulkveža Birgera Ēriksena stāsts labi parāda, kāda nozīme izšķirošos brīžos ir personiskajai atbildībai, drosmei un gatavībai pieņemt lēmumus, negaidot norādījumus no augšas. Tās ir īpašības, kuru 1940.
Konkurentu biļeteni atejā un sieviešu izsvītrošana – kā vēlēja Saeimu pirmskara Latvijā
Vēsture 06.10.2026 22:00:35 Iespējamā balsu pirkšana, kavēšanās ar vēlēšanu rezultātu apkopošanu un dažādas dīvainas izdarības iecirkņos nav tikai mūsdienu Saeimas vēlēšanu realitāte. Arī starpkaru Latvijā, kad notika četras Saeimas vēlēšanas, šis process vienmēr bija sabiedrības uzmanības epicentrā, un prese aizgūtnēm rakstīja par notikušajām ķezām, piemēram, balsu skaitītāju aizmigšanu un vēlēšanu zīmju pazaudēšanu. Starpkaru Latvijai bija lemtas tikai četras Saeimas. 5.
Novuss un cigaretes. Foto ieskats Talsu un Tukuma miliču darba ikdienā
Vēsture 02.10.2026 22:00:32 Kaudzīte ar melnbaltām fotogrāfijām, kurās redzami padomju okupācijas laika milicijas darbinieki, un pavisam maz norāžu. Portāla "Delfi" rīcībā nejauši ir nonākusi aptuveni 60 gadus vecu attēlu kolekcija, kas rāda kāda milicijas iecirkņa darba ikdienu. Pateicoties sociālās vietnes "Facebook" aktīvistu palīdzībai, tagad ir izdevies noskaidrot lielāko daļu no attēlos redzamajām personām, kā arī precīzi noteikt to uzņemšanas vietu: Tukuma un Talsu milicijas iecirkņi.
"Viens Ilmārs uz 50 latviešiem." Ufo par švakajiem komiķiem, nabadzīgo Latvijas mūziku un politiku
Foto: Alens Opoļskis/DELFI Kaspars Upacieris jeb Ufo Latvijas izklaides pasaulē ir jau vairāk nekā trīsdesmit gadus – no diskotēkām un darbošanās mūzikā līdz leģendārajām "BB brokastīm" un pasākumu vadīšanai. Pa vidu viņš paguva arī 12 gadus būt Ikšķiles pašvaldības deputāts. Augusta beigās Ufo nosvinēja 60 gadu jubileju, un šajās dienās viņš sāk tūri pa Latvijas kultūras namiem ar jubilejas izrādi "Ufo 60 nokrāsas".
Incests, kaplis un seši līķi. Noziegums, kuru Vācija nav atrisinājusi 104 gadus
Vēsture 27.09.2026 10:00:33 1922. gada pavasarī nomaļā zemnieku saimniecībā Vācijas dienvidos, Bavārijā, tika noslepkavoti seši cilvēki – saimnieks ar sievu, viņu meita – atraitne ar diviem bērniem, kā arī ģimenes kalpone. Vairāk nekā gadsimtu vēlāk Hinterkaifekas saimniecībā notikusī sešu cilvēku slepkavība joprojām nav atklāta un kļuvusi par vienu no zināmākajām neatrisinātajām krimināllietām Vācijā. Par notikušo ir zināmi atsevišķi fakti, kā arī vesels lērums minējumu un versiju.
Latviešu karavīra pasaule pēc 80 gadiem. Ko "Delfi" palīdzēja atrast leģionāra atmiņu grāmata
“Mēs viņus atceramies.” Ekspedīcija pa latviešu leģionāru pēdām Polijā Latviešu karavīra pasaule pēc 80 gadiem. Ko “Delfi” palīdzēja atrast leģionāra atmiņu grāmata Sociālo tīklu profilu satura redaktore Latviešu rakstnieka Valdemāra Mežaka (1926.–2008.) autobiogrāfiskais romāns “Vajāti un dzīti”, kas iznāca 1992. gadā, ir viens no plašākajiem atmiņu avotiem par Latviešu leģiona 15. divīzijas gaitām Rietumprūsijas apmācību poligonā Polijā.
"Man viņi bija kā ģimene." Staņislavs atceras latviešu leģionārus un dzied "Zilo lakatiņu"
“Mēs viņus atceramies.” Ekspedīcija pa latviešu leģionāru pēdām Polijā “Man viņi bija kā ģimene.” Staņislavs atceras latviešu leģionārus un dzied “Zilo lakatiņu” Sociālo tīklu profilu satura redaktore “Pagaidiet, vēl nebrauciet, es vēl paņemšu sveces,” saka 91 gadu vecais Staņislavs, kurš dzīvo Sominu ciemā, aptuveni 100 kilometru attālumā uz dienvidrietumiem no Gdaņskas. Viņš tikko portālam “Delfi” bija gandrīz stundu stāstījis par latviešu karavīriem, kuri Staņislava ģimenes mājā mita 1944.
Uzraksts "Latvija" ķieģelī un latvieša kaps ceļmalā. Ko leģionāri atstāja Polijas ziemeļos
“Mēs viņus atceramies.” Ekspedīcija pa latviešu leģionāru pēdām Polijā Uzraksts “Latvija” ķieģelī un latvieša kaps ceļmalā. Ko leģionāri atstāja Polijas ziemeļos Sociālo tīklu profilu satura redaktore Otrajā pasaules karā latviešu karavīri vācu bruņoto spēku rindās cīnījās vismaz sešu valstu teritorijās, arī Polijā. Polijas ziemeļos, bijušā Rietumprūsijas apmācību laukuma teritorijā, vēl šodien uz ēku sienām redzami ieskrāpēti latviešu vārdi, gadskaitlis “1944” un uzraksts “Latvija”.
Kā Latviešu leģiona 15. divīzija nonāca Rietumprūsijas apmācību laukumā Polijā
“Mēs viņus atceramies.” Ekspedīcija pa latviešu leģionāru pēdām Polijā Kā Latviešu leģiona 15. divīzija nonāca Rietumprūsijas apmācību laukumā Polijā Sociālo tīklu profilu satura redaktore Latviešu leģiona 15. divīzijas vēsture Latvijā ir nedaudz pavēnī. Šī vienība Otrā pasaules kara noslēgumā padevās Rietumu sabiedrotajiem, bijušie leģionāri lielākoties nonāca trimdā Lielbritānijā, ASV un citur, bet dzimtenē viņu stāsti ir mazāk zināmi. Aptuveni pusgadu – no 1944. gada augusta līdz 1945.
Mazmazdēls Kurzemē uziet nacionālo partizānu bunkuru, kurā 1945. gadā slēpās viņa vecvectēvs
Vēsture 20.08.2026 22:00:15 Ja dzimtas pētniecība lielākoties aprobežojas ar dokumentu lasīšanu arhīvos un ziņu meklēšanu presē, tad rīdzinieks Andris Kalnozols ir gājis tālāk. Izmantojot čekas krimināllietā atrodamos materiālus, viņš šovasar Kurzemē, Talsu apkaimē, atrada bunkuru, kur pēc Otrā pasaules kara mita viņa vecvectēvs, nacionālais partizāns Jūlijs Kalnozols.
Vai vēsture atkārtojas? Uzbrukumi Latvijas armijas noliktavām 1926. gadā un pēdas uz Maskavu
Vēsture 14.08.2026 23:00:17 Foto: Delfi MI ilustrācija Pirms 100 gadiem tie nebija droni, kiberuzbrukumi un nelegālo imigrantu uzplūdi, kas centās graut Latvijas iekšējo drošību. Pagājušā gadsimta 20. gadu vidū Latvijā notika vairāki uzbrukumi Latvijas armijas munīcijas noliktavām, no kuriem vismaz vienā bija skaidras pazīmes nodomam ēkas uzspridzināt. Latvijas drošības iestādes toreiz secināja, ka uzbrukumu pēdas ved uz Maskavu.
Virsleitnants Cilinskis pret fašistiem. Unikāli foto no filmas "Garā stiprie" tapšanas
Padomju okupācijas gados latviešu aktieri bieži bija pirmā izvēle, ja tika veidota mākslas filma par "ļaunajiem fašistiem", kurus apkaro "varonīgie sarkanarmieši". Latvijas aktieri padomju kino atveidoja gan vācu armijas virsniekus un ierindas karavīrus, gan nacistu partijas amatvīrus. Taču dažkārt filmās par Otro pasaules karu viņiem tika arī pozitīvo varoņu lomas. Viens no spilgtākajiem piemēriem ir 1967.
No kotletes līdz mākslīgajam intelektam. Kas notiek ar Latvijas fotožurnālistiku?
Viesturs Radovics DELFI žurnālists Pēdējos gados gan Latvijā, gan pasaulē mediji pakāpeniski samazina štata fotoreportieru skaitu, tā vietā paļaujoties uz ziņu aģentūru piedāvātajiem attēliem. Tas ļauj ne tikai samazināt izmaksas, bet arī rada situāciju, kurā dažādos medijos bieži tiek publicētas vienas un tās pašas fotogrāfijas. Tādējādi aģentūras arvien vairāk nosaka preses vizuālo dienaskārtību.
Diena, kad Hitlers nebļāva. Ko atklāj unikāls fīrera balss ieraksts Teikto ierakstīt nebija ļauts
Vēsturiskajās kinohronikās un propagandas filmās nacistiskās Vācijas diktators Ādolfs Hitlers gandrīz vienmēr redzams, histēriski ķērcot. Līdz mūsdienām ir saglabājies tikai viens Hitlera balss audio ieraksts, kurā fīrers runā parastā "ikdienas" balsī. Šis unikālais ieraksts slepus tika veikts 1942. gadā Somijā. Pēc Ziemas kara (1939–1940), kurā Somija bija spiesta atdot Padomju Savienībai daļu savas teritorijas, Helsinkos valdīja pārliecība, ka jauns padomju uzbrukums ir tikai laika jautājums.
Pilis, būdiņas un ķēķis. Cik maksāja mājokļi un zeme Ulmaņlaikos
Vai pirms 90 gadiem Latvijā varēja nopirkt pili un cik tā maksāja? Bet cik maksāja maza mājiņa Jelgavā vai liela vasarnīca Jūrmalā? Portāls "Delfi" ieskatās 1937. gadā Jelgavā izdotā īpašumu sludinājumu katalogā, kas paver plašu ainu uz māju, lauku saimniecību un pat muižu tirgu starpkaru Latvijā. Portāla "Delfi" rīcībā ir nonācis 1937. gadā izdots F.
Muzejs iznīcinātai pasaulei. Reportāža no "Zudušā štetla" Lietuvā
Vēsture 21.07.2026 22:01:35 Foto: Viesturs Radovics/DELFI Lai iekļūtu Lietuvas mazpilsētā Šeduvā pērn atklātajā muzejā "Dingęs štetlas" ("Zudušais štetls"), ir jāatver ļoti smagas durvis. Tas savā ziņā gatavo tālākajam – arī muzeja stāsts nebūs viegls. Baltijā lielākais ebreju vēstures muzejs piedāvā modernu un iespaidīgu ekspozīciju un vienlaikus emocionāli smagu pieredzi par Lietuvas ebreju traģēdiju Otrā pasaules kara laikā.
Berlīnē grib nojaukt Hitlera bunkuru, vēstures draugi iebilst
Vēsture 05.07.2026 11:00:55 Foto: "Berliner Unterwelten" Vācijas galvaspilsētā Berlīnē sācies strīds par ieceri nojaukt vienu no pēdējām autentiskajām nacistiskās Vācijas varas centra būvēm. Zem neapbūvēta zemesgabala pilsētas centrā joprojām saglabājies bunkurs, kas savulaik atradās pie Ādolfa Hitlera Jaunās Reihskancelejas, taču tagad tā vietā plānots uzbūvēt dzīvojamo ēku kompleksu un biroju ēku.
Garsiausia Jūrmalos gatvė lyginama su Basanavičiaus: ką siūlo ir kokios kainos?
Jomas gatvė Jūrmaloje FOTO: Viesturs Radovics | Delfi „Jomas gatvė – Jūrmalos širdis ir pagrindinė tik pėstiesiems skirta gatvė“, – skelbia internetas. Jeigu jau širdis, tai reikia aplankyti. Portalas „Delfi“ išvyko jos apžiūrėti: koks gatvės pulsas, t. y. kaip prasidėjo turistinis sezonas. Dėmesio centre – ir kainos, juk poilsiautojai nori ir pavalgyti, išgerti kavos su bandele ar pasimėgauti gaivinančiu kokteiliu.
Bērna kleitiņa un sērskābes vanna. Ko pirms 85 gadiem rīdzinieki atklāja "Stūra mājā"
Vēsture 30.06.2026 22:00:35 Foto: Viesturs Radovics/DELFI 1941. gada 1. jūlijā Rīgā iesoļoja nacistiskās Vācijas karaspēks, izbeidzot gadu ilgušo padomju okupāciju jeb Baigo gadu. Okupācijas varu maiņas brīdis bija iespēja Latvijas iedzīvotājiem censties noskaidrot, kas ar viņu tuviniekiem, kurus apcietināja padomju vara, Baigajā gadā bija noticis. Jau 1. jūlijā rīdzinieki steidzās uz LPSR Iekšlietu tautas komisariāta (NKVD) jeb "čekas" ēku Rīgā, Stabu un Brīvības ielas stūrī.
Vokiška kokybė: 80 metų po žeme pakasta karinė mašina – puikiai išsilaikiusi
Vokietijoje atkastas 80 metų po žeme puikiai išsilaikęs StuG III FOTO: Kai Moorschlatt | Scanpix Vokietijos šiaurėje – kariniame poligone netoli Kukshafeno – balandžio pabaigoje statybininkai statybų metu žemėje aptiko įkastą savaeigį pabūklą „StuG III“, kuris ten išgulėjo mažiausiai 80 metų.
Vācijā negaidīti atrod zemē ieraktu nacistu kaujas mašīnu (1)
Vācijas ziemeļos – militārajā poligonā netālu no Kukshāfenes – būvdarbu laikā aprīļa beigās celtnieki atraduši zemē ieraktu pašgājējlielgabalu "StuG III", kas tur gulējis vismaz 80 gadus. Jūnija sākumā strādnieki bruņutehnikas vienību izcēla no zemes, un to varēja apskatīt gan žurnālisti, gan militārie arheologi. Otrā pasaules kara kaujas mašīna ir pārsteidzoši labā stāvoklī, un pēc konservācijas tā nonāks Bundesvēra vēstures muzejā Drēzdenē.
Kuidas kogu Venemaal taga otsitud mõrvarist sai Minskis tunnustatud ulmekirjanik
Umbes 2010. aastal tegutses Jekaterinburgis halastamatu kuritegelik jõuk, kes ründas öösiti juhuslikke möödujaid. Ohvreid rööviti ja seejärel mõrvati. Vene väljaande Komsomolskaja Pravda andmetel kasutati 16 inimese tapmiseks nuge, püstoleid ja isegi haamreid. Kui politseil õnnestus mõni jõugu liige kinni võtta, selgus, et nad polnud sugugi ühiskonna heidikud. Kamba liider Vassili Fedorovitš oli jurist.
Kāpēc tieši 17. jūnijs? Kā Staļins Francijas sakāves ēnā pievāca Baltiju
Vēsture 16.06.2026 22:00:53 Foto: Sarkanās armijas tanki Rīgā. 1940. gada 17. jūnijs. Latvijas Nacionālā vēstures muzeja krājums Latvijas okupācija 1940. gada 17. jūnijā nebija pēkšņs vai izolēts notikums. Šo datumu lielā mērā noteica starptautiskais stāvoklis Eiropā: pēc Molotova–Ribentropa pakta parakstīšanas Baltija jau bija nonākusi PSRS ietekmes zonā, Ziemas kara beigas atbrīvoja Maskavas rokas, bet Vācijas zibensuzbrukums Rietumeiropā 1940.
Operācija "Jaunsudrabiņš". Kā čeka centās atvilināt uz dzimteni latviešu dižgaru
Vēsture 13.06.2026 22:00:35 Pēc Otrā pasaules kara un drūmajiem staļinisma gadiem Latvijas PSR iestājās neliels "atkusnis", un vietējie varasvīri sāka meklēt veidus, kā leģitimēt padomju režīmu un stiprināt varu. LPSR vadība vēlējās piešķirt republikai izteiktākus nacionālos vaibstus un radīt iespaidu, ka tā ir īsta latviešu valsts, nevis tikai Maskavas pārvaldīta province.
Kā slepkava, kuru meklēja visa Krievija, kļuva par slavenību fantastikas pasaulē (1)
Semjons Jermalinskis vairākus gadus bija viens no visvairāk meklētajiem Krievijas noziedzniekiem, policija par viņa noķeršanu izsludināja viena miljona rubļu atlīdzību. Jermalinskis darbojās bandā, kas Jekaterinburgā ar īpašu nežēlību bija nogalinājusi vismaz 16 cilvēkus. 2012. gadā Jermalinskis pēkšņi pazuda, un tikai šogad atklājās, ka noziedznieks visu šo laiku bija klusi un mierīgi dzīvojis Baltkrievijas galvaspilsētā Minskā, kur kļuva par plaši atzītu rakstnieku. Ap 2010.
Ebreju kapakmeņi zem gājēju kājām. Prāgas centra tumšā vēsture
Vēsture 06.06.2026 22:01:40 Ja jūs pirms 2020. gada esat bijuši Čehijas galvaspilsētā Prāgā un staigājuši pa pilsētas centru, tad, visticamāk, arī jūs ar kājām mināt ebreju kapakmeņus. Un jūs nebūsiet tādi vienīgie. Tikai 2020. gadā tika atrasti neapstrīdami pierādījumi runām, ka Prāgas centrs vēl komunistu valdīšanas laikā ir izbruģēts ar saskaldītiem kapakmeņiem no ebreju kapiem. Šobrīd lielākā daļa šo akmeņu no bruģa ir izņemti un no tiem izveidots memoriāls.
Pieminekļu kari turpinās. Kāpēc Jūrmalā ir monuments karavīriem, kuri nošāva Neatkarības kara varoni
Vēsture 29.05.2026 22:00:35 Foto: Latvijas armijas karavīri Neatkarības kara laikā. Arhīva foto Latvijas sarežģītā 20. gadsimta vēsture īpaši spilgti redzama Jūrmalā, kur pavisam netālu viens no otra atrodas pieminekļi pretējām pusēm – Neatkarības kara varonim kapteinim Paulam Zoltam un sarkanajiem strēlniekiem, kuri viņu nogalināja.
Pēdējie torņu dežuranti. Kā Latvija riskē ar saviem mežiem
Jeļena Minakova strādā vienā no retākajām profesijām Latvijā – viņa ir meža ugunsgrēku novērošanas torņa dežurante Rendā, Kurzemes vidienē. Visā valstī šādu dežurantu palicis gaužām maz, vien 20, daudzviet cilvēkus aizstājušas videonovērošanas kameras, bet daļa torņu finansējuma trūkuma dēļ stāv tukša.
"Kurzemes tīģeris". Kā muzejā Nīderlandē nonāca nacistu tanks no Latvijas
Vēsture 19.05.2026 00:01:16 Foto: DELFI Aculiecinieks Aizvadītās nedēļas nogalē Nīderlandes pilsētā Overlūnā norisinājās vietējā militārā muzeja organizēts festivāls "Militracks 2026", kurā bija apskatāmas vairāk nekā 150 Otrā pasaules kara laika militārās tehnikas vienības. Viens no lielākajiem publikas magnētiem bija leģendārais vācu "Tiger" tanks, kas, kā izrādās, nācis no Latvijas. Portāls "Delfi" skaidro, kāds bija tanka ceļš no Kurzemes mežiem līdz Nīderlandes muzejam.
Poļu jaunieši savā dārziņā izrok tanka daļas
Vēsture 16.05.2026 00:01:13 Foto: Grupa Eksploracyjno-Poszukiwawcza "Nietoperze" Aprīļa nogalē Polijas dienvidos, Švjercuvas ciemā, pateicoties vietējiem vēstures entuziastiem, kādā dārzā izdevās atrast vairākas daļas no padomju tanka, kas tur bija gulējušas no pagājušā gadsimta vidus. Šis ir viens no retajiem gadījumiem, kad "pilsētas leģenda" par nogrimušo tanku izrādījās patiesa. Runas par dārzā noraktu tanku Švjercuvas ciemā virmojušas jau vismaz 60 gadus.
"Mihails Strogovs" – Žila Verna romāna ekranizācija Daugavpilī un čekas slepenā operācija
Vēsture 15.05.2026 00:01:12 Kas gan varētu saistīt franču rakstnieku Žilu Vernu, Daugavpili, Latvijas armijas Jātnieku pulku un padomju izlūkdienestu? Tas ir Verna 1876. gadā sarakstītais romāns "Mihails Strogovs", ko 1925. gadā franču kinokompānija ekranizēja Daugavpils pievārtē. Filmēšanas procesā piedalījās vairākas Latvijas armijas vienības, arī Jātnieku pulka karavīri.
Bieriņos pie basketbola laukuma atrod vēsturisku kapakmeni no Jēkaba kapiem
Pateicoties Bieriņu iedzīvotāja, Latvijas Vēstures institūta pētnieka un vēstures doktora Andreja Gusačenko vērībai, ir izdevies identificēt un atgriezt savā vēsturiskajā vietā ģenerālmajora Georga fon Kornrumpfa apbedījuma vietas kapakmeni. Tas ilgstoši atradās Bieriņos, pie basketbola laukuma Akmensdārza teritorijā, kur tas nonāca padomju okupācijas gados pēc Jēkaba kapu postīšanas kampaņas.
"Banderovieši" un apmāns. Kā čeka centās radīt viltus realitāti par Čornobiļas katastrofu
Vēsture 07.05.2026 00:01:11 Sprādziens Čornobiļas atomelektrostacijā bija tikai sākums notikumiem un procesiem, kas beigu beigās noveda pie PSRS sabrukuma. Pirms 40 gadiem, naktī uz 26. aprīli, uzsprāga atomelektrostacijas 4. reaktors, izraisot lielāko tehnogēno katastrofu pasaules vēsturē. Ja padomju armija un daudzas citas struktūras centās kā nebūt likvidēt sprādziena sekas, tad čekas uzdevums bija meklēt vainīgos un slēpt patiesību.
Neįtikėtina – vyras į Aušvico koncentracijos stovyklą pateko savo noru
Vitoldas Pileckis FOTO: Archyvo nuotr. Lenkų karininkas Vitoldas Pileckis yra vienintelis žmogus, kuris Antrojo pasaulinio karo metu savanoriškai pateko į nacių Vokietijos koncentracijos stovyklą. Jo misija buvo atskleisti pasauliui vokiečių padarytus nusikaltimus ir dokumentuoti Aušvico stovykloje vykstančius įvykius, tikėdamasis paskatinti sąjungininkų įsikišimą ir sustabdyti masinį kalinių naikinimą.
Brīvprātīgi koncentrācijas nometnē. Kā poļu virsnieks atklāja Aušvicas šausmas
Poļu virsnieks Vitolds Pileckis ir vienīgais cilvēks, kurš Otrā pasaules kara laikā brīvprātīgi nonāca nacistiskās Vācijas koncentrācijas nometnē. Viņa misija bija atklāt pasaulei vāciešu pastrādātos noziegumus un dokumentēt Aušvicas nometnē notiekošo, cerot panākt sabiedroto iejaukšanos un apturēt ieslodzīto masu iznīcināšanu. Neskatoties uz šo varoņdarbu, pēc kara komunistiskajā Polijā Pileckis tika tiesāts kā nodevējs un sodīts ar nāvi. Vitolds Pileckis ir dzimis 1901. gada 13.
Show More
loading
Actions
Is this you?
As a journalist, you can create a free Muck Rack account to customize your profile, list your contact preferences, and upload a portfolio of your best work.Get in touch with Viesturs
Contact Viesturs, search articles and posts on X, monitor coverage, and track replies from one place.
Learn more about Muck Rack