Aivars Madris

Iespējams, būtu bijis pareizāk vienkārši ignorēt šo nepārprotami nožēlojamo B klases izstrādājumu, ar kuru savulaik par vissliktāko no dzīvajiem kinorežisoriem kronētais Ūve Bols mūs kārtējo reizi izmisīgi cenšas šokēt, šausmināt un uzbudināt, tomēr "Citizen Vigilante" jeb "Pilsonis atriebējs" jau paspējis kļūt par vienu no gada visvairāk apspriestajām kultūras parādībām – vismaz sociālajos medijos. Kā un kāpēc tas varēja notikt?

Šķiet, tieši pagājušā gadsimta 80. gadi bija laika periods, kad savu uzplaukumu kino piedzīvoja fantāzijas žanrs – īpaši attiecībā uz tām filmām, kas tiecās pārkāpt trauslo robežu starp bērnu un pieaugušo pasaulēm (tolaik pat vardarbības pārsātināto "bojeviku" mārketings bija vērsts uz bērnu auditoriju).

Vai mūsu samaitātajai pasaulei vēl ir cerība? Kino vecmeistars un dzīvais klasiķis Stīvens Spīlbergs uzskata, ka ir, un nebūt nekautrējas to sludināt savā jaunākajā darbā – spraigajā zinātniskās fantastikas trillerī "Atklāšanas diena" ("Disclosure Day"), vienlaikus metot slaidu, skaistu loku atpakaļ uz savas karjeras pirmsākumiem, kad citplanētiešu tematikai izrādījās nepārvērtējama nozīme režisora slavas un bagātības kaldināšanā. Pietuvojoties savai 80.