Ieva Treija

Es nebeidzu un nebeigšu to atkārtot: skatoties uz Eiropas Komisijas (EK) nostāju un lēmumiem, ir skaidrs, ka šis ir jaunuzņēmumu laiks. Eiropa tic, ka šeit ir pietiekami daudz talantīgu cilvēku un pietiekami labas iestrādes, lai inovācijas spētu radīt tik nepieciešamo izrāvienu, veiksmīgi konkurējot globālajā ekonomikā. Eiropa ir gatava finansiāli atbalstīt jaunas iniciatīvas. Līdz ar to – kad tad, ja ne tagad?

Piemēram, Latvija 2020. gadā kļuva par Eiropas Kosmosa aģentūras (EKA) asociēto dalībvalsti. Kad šī ziņa sasniedza plašāku sabiedrību, dzirdējām arī tādus viedokļus – vai tad tiešām tagad investēsim, lai būvētu savus kosmosa kuģus un dotos kosmosā? Taču šī nozare nav tikai par kosmosu. Dalība šādā organizācijā Latvijas zinātniekiem un uzņēmējiem paver jaunas iespējas sadarbībai.

"Zaļās pārveides atslēga ir resursi un enerģija," uzskata Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Elektrotehnikas un vides inženierzinātņu fakultātes profesors Gatis Bažbauers. "Izmantojot fosilos resursus, mēs baidījāmies, ka tie beigsies. Šobrīd, iespējams, mūs vairāk uztrauc piesārņojums, ko rada šo resursu izmantošana, piemēram, CO2 emisijas atmosfērā. Fosilais izsīkstošais resurss ir krājums. Alternatīva ir atjaunīgie resursi, kas ir plūsma.